PELĒKĀ PUVE

Ierosina Botrytis cinerea, bieži novērojama. Simptomi var tikt novēroti visu tomātu augšanas laiku gan uz ziedaizmetņiem, gan stublājiem un lapām, gan pašiem augļiem. Tipiskākais simptoms - uz lapām brūns plankums, kas biežāk sākas no lapas malas, un, palielinoties gaisa mitrumam, uz plankuma bagātīgi veidojas sēnes konīdijnesēji ar konīdijām. Apsarme veidojas arī uz citām inficētajām auga daļām - uz tomātu augļiem bieza, voilokveida, bet uz stublājiem, lapām un ziedaizmetņiem retāka.

Pelēkās puves attīstībai labvēlīgi apstākļi ir augsts gaisa relatīvais mitrums un gaisa temperatūra robežās no 18 - 24 °C. Sporu veidošanās notiek ļoti strauji. Slimības izplatību veicina arī dažāda veida augu bojājumi – lapu izlaušana, dažādu kukaiņu bojājumi.

ĪSTĀ MILTRASA

Ierosina Oidium spp. sēnes, novērojama salīdzinoši bieži. Inficēšanās ar miltrasu ir atkarīga no audzēšanai izvēlētas šķirnes ieņēmības, jo minētais patogēns, ir šauri specializēts un nevar inficēt visas siltumnīcā audzētās šķirnes. Slimības simptomi sākotnēji novērojami kā nelieli, pakāpeniski saplūstoši, gaišas apsarmes plankumi uz lapām. Apsarme sastāv no sēnes micēlija un konīdijām, kas labvēlīgos apstākļos atkārtoti veidojas ik pēc 5 - 7 dienām. Salīdzinoši strauji pārņem visu auga lapu un būtiski ietekmē fotosintēzes procesu. 

Slimības izplatību veicina paaugstināta temperatūra, sabiezināti stādījumi un slikta gaisa cirkulācija. Sporu dīgšanai un jaunu auga daļu inficēšanai nav nepieciešams brīvs ūdens, līdz ar to svarīgi ir kontrolēt gaisa mitrumu. Optimālā temperatūra patogēna attīstībai 20 - 27 °C.

TOMĀTU LAPU SAUSPLANKUMAINĪBA

Ierosina sēnes no Alternaria ģints. Slimība ir plaši izplatīta un nozīmīga ne tikai tomātiem, bet arī kartupeļiem. Biežāk slimības simptomi novērojami uz apakšējām auga lapām, vai vairāk uz veģetācijas sezona beigām, īpaši ja augi ir lielas ražas novājināti, vai ja tiem trūkst slāpekļa mēslojuma. Uz lapām veidojas salīdzinoši lieli (līdz pat 10 mm un lielāki) plankumi ar izteiktām koncentriskām joslām. Plankumi var veidoties gan no lapas malas, gan tās centrālajā daļā. Tipiski sausplankumainībai, apkārt plankumam bieži veidojas dzeltens oreols – audi atkrāsojas un kļūst dzelteni. Simptomus, atsevišķos gadījumos var novērot arī uz lapu kātiem, stublāja un augļiem.

Uz plankumiem, labvēlīgos apstākļos novērojams tumšas krāsas apsarme, kuru veido sēnes konīdijas. Sēnes attīstībai labvēlīgi apstākļi ir paaugstināts gaisa mitrums un temperatūra 25 - 30°C. 

TOMĀTU AUGĻU BRŪNĀ PUVE

Ierosina patogēns Phythopthora infestans, kurš pieder pie sēnēm līdzīgiem organismiem. Patogēns ierosina arī kartupeļu lakstu puvi. Slimības simptomi novērojami salīdzinoši bieži, īpaši vasarās, kad novērojamas plašas temperatūru svārstības (liela starpība starp dienas un nakts temperatūrām). Simptomi novērojami, gan uz lapām, gan lapu kātiem, gan augļiem. Uz lapā, novērojami brūni, pakāpeniski izplūstoši plankumi, atsevišķos gadījumos apkārt plankumiem veidojas olīvkrāsas josla. Lapas apakšpusē zem plankumiem novērojama gaiši pelēcīga apsarme, kura sastāv no konīdijnesējiem un konīdijām. Uz augļiem simptomi veidojas brūnu, sausu, cietu plankumu veidā. Nobrūnē arī iekšēji audi un mitrā laikā arī uz augļiem novērojama apsarme.

Slimības attīstību veicina paaugstināts gaisa mitrums. Optimālā temperatūra 22 - 24 °C. Jāatceras, ka kartupeļu stādīšana blakus siltumnīcām arī veicinās tomātu inficēšanos, jo tomātu augļu brūno puvi un kartupeļu lakstu puvi ierosina viens un tas pats patogēns.

TOMĀTU LAPU BRŪNAIS PELĒJUMS

Ierosina Passalora fulva sēne iepriekšējas nosaukums Cladosporium fulvum. Slimības simptomi novērojami uz tomātu lapām. Lapas virspusē sākotnēji veidojas nelieli gaišāki zaļas (olīvkrāsas) plankumi. Tiem ir tendence pakāpeniski palielināties un pārņemt visu lapu. Lapas apakšpusē veidojas bagātīga tumši pelēcīga brūna apsarme – sēnes konīdijas. Slimības izplatība, tās attīstībai labvēlīgos apstākļos, notiek ļoti strauji un pavisam īsā laika periodā auga lapas var aiziet bojā. Slimības ietekmē strauji samazinās lapu zaļais laukums, līdz ar to tiek traucēta augļu veidošanas. Patogēna sporas ir ļoti dzīvotspējīgas. Tās istabas temperatūrā saglabā savu dzīvotspēju līdz pat 6 mēnešiem. Tāpat tās var pārziemot arī uz siltumnīcas konstrukcijām un seguma.